Aknu funkcija

Īsi par aknām

Aknas (gr. hepar) – lielākais iekšējais orgāns. Cilvēka ķermeņa izpētes gaitā aknas tika ievērotas jau pašā sākumā un nekad netika apšaubīta to svarīgā nozīme. Tiek apgalvots, ka nosaukums „aknas“ tiek saistīts ar vārdu „cept“, jo aknu temperatūra ir visaugstākā, salīdzinot ar citu orgānu temperatūru.

Aknas sastāv no lielākas labās (lobus dexter) un nedaudz mazākas kreisās (lobus sinister) astainās un kvadrātveida daivas. Labā daiva izvietota zem diafragmas labajā pusē un neizlien zem ribu loka, kreisā – atrodas 8-10 cm mugurkaula kreisajā pusē, ribas to gandrīz nenosedz. Kreisās daivas apakšējā mala palpējas dziļi ieelpojot.

kepenu-funkcijos

Uz to, ka aknas ir ļoti svarīgs mūsu organisma orgāns, norāda to svars: pieauguša cilvēka aknas sver 1–1,5 kg. Vīriešiem – apmēram par 200 g smagākas kā sievietēm. Augļa un jaundzimušā aknas relatīvi ir daudz lielākas par pieaugušo aknām, jo tajās notiek asinsrade un tās aizņem lielāko vēdera dobuma daļu.

Veselu aknu krāsa – sarkanbrūna, tām ir līdzena spīdīga virsma. Aknas ir mīkstas, bet ne īpaši elastīgas, audi ir trausli, tādēļ triecienu un traumu rezultātā tās var plīst.

Apmēram 80–90 % no aknu masas veido hepatocīti – 25 mikronu lielas šūnas, kuras pēc bojājumiem spēj atjaunoties. To ir apmēram 250–500 miljardi, apmēram 2 % tiek saukti par Kupfera šūnām un apmēram tikpat par Ito šūnām.

Hepatocīti ir ļoti svarīgi glikozes vielmaiņai, tie, ņemot vērā organisma vajadzības, var uzkrāt vai ražot glikozi.

Veselu aknu šūnu maiņa ir ļoti lēna. Parasti aknu šūnas atjaunojas apmēram reizi gadā, bet, piem., zarnu trakta epitēlija šūnas atjaunojas ik pēc 2–5 dienām, ādas – ik pēc 12–30 dienām. Bojājot aknas, hepatocīti sāk samērā ātri vairoties: piem., izoperējot divas trešdaļas žurkas aknu, sākotnējā aknu masa atjaunojās divās nedēļās.

Veselam cilvēkam pastāvīgi nodarbināti ir apmēram 40% aknu, tādēļ aknu slimību attīstības sākumstadijā, kad bojājumi nav lieli, šis orgāns spēj labi veikt savu darbu. Bet bojātajai daļai ir laiks atjaunoties.

 

Aknu funkcijas

Aknas – lielākais orgāns, tādēļ tam uzticētas arī īpaši svarīgas funkcijas. Bieži dzirdam, ka aknas tiek sauktas par organisma galveno laboratoriju. Kādēļ? Kādas funkcijas tās veic?

 

I.     Aknu gremošanas funkcija

Viena no aknu funkcijām ir ražot un izdalīt žulti. Žults ražošana notiek visu laiku, bet rezervuārs, kurā tā krājas, ir žultspūslis. Aknu šūnās hepatocītos no holesterīna tiek sintezēta žultsskābe (pamatā: holiskā skābe un henodeoksiholskābe). Žultsskābē ir vielas, kas nepieciešamas tauku sagremošanai.

Žults izdalīšanās notiek tikai tad, kad ēdam, tas ir, apmēram 3-12 min. pēc ēšanas uzsākšanas. Diennakts laikā aknas izdala 500-1500 ml žults. Žults krājas žultspūslī, pēc tam nonāk divpadsmitpirkstu zarnā. Tātad ēdot, nepieciešamais žults daudzums ieplūst zarnu traktā. Ja dažādu slimību rezultātā vai pēc žultspūšļa operācijām žults ir par maz, pēc sātīgas maltītes vēderā jūtama smaguma sajūta.

Cita svarīga aknu funkcija – lai tās piedalītos vielmaiņā, tajās tiek sintezētas dažādas organismam nepieciešamas olbaltumvielas. Aknās ražotās olbaltumvielas tiek sauktas par recēšanas faktoriem. Tie ir atbildīgi par trombu veidošanos un asiņošanas apturēšanu. Aknās tiek ražota arī organismam ļoti svarīga „būvniecības” viela – holesterīns. Tas nodrošina šūnu sieniņu stiprību.

Tātad aknu gremošanas funkcijas būtība ir pārvērst pārtiku, kas ir sveša mūsu organismam (piem., cūkgaļas, liellopa gaļas olbaltumvielas ir svešķermeņi) un kura aknās no gremošanas trakta nokļūst daļēji sadalīta, metabolītos, un no tiem izveidot tādus savienojumus, kas nepieciešami katram konkrētam cilvēkam. Ja tas netiktu darīts, mūsu organisms sāktu cīnīties ar svešajām olbaltumvielām vai citām ar kopā ar pārtiku uzņemtām vielām.

 

II.     Detoksikācijas (neitralizēšanas) funkcija

Aknas veic arī detoksikācijas funkciju, tas ir, izvada to, kas nav vajadzīgs un ir kaitīgs. Šis svarīgais orgāns neitralizē ne tikai organismā iekļuvušās (piem., alkoholu, toksīnus), bet arī tajā izveidojušās kaitīgās vielas (piem., amonjaku), ja organisms funkcionē kārtīgi.

 

III.     Uzkrāšanas funkcija

Aknas pilda arī aizsargfunkciju, ražo vitamīnus A, tajās uzkrājas D, K, PP un citi B grupas vitamīni. Aknas veic arī asins rezervuāra funkciju – tās kā sūklis uzkrāj asinis un nepieciešamības gadījumā atbrīvo asinis.

 kur-yra-kepenys

 

Aknu funkcijas:

  • Piedalīties vielmaiņā: aknas sadala un uzkrāj dažādas vajadzīgas vielas (dzelzi, vitamīnus), kuras pēc tam uzsūcas zarnu traktā un bez kurām organisms nevarētu normāli funkcionēt.
  • Ražot un izdalīt žulti.
  • Atdalīt un ar žulti izvadīt dažādas organismā iekļuvušās vai tajā izveidojušās kaitīgās vielas, medikamentus.
  • Veikt norobežojošo un aizsargfunkciju. Aknās esošās Kupfera šūnas spēj iznīcināt kopā ar asinīm no zarnu trakta iekļuvušās baktērijas, tādā veidā pasargājot no komplikācijām, piem., asins saindēšanās.
  • Regulēt cirkulējošo asins daudzumu.
  • Piedalīties augļa un jaundzimušā asinsradē.

 

Tātad aknas ir īpašs orgāns, kas aizsargā organismu no apkārtējās vides kaitīgās un piesārņojuma iedarbības. Tomēr cilvēks bieži aizmirst, ka tam ir tāds orgāns un nesargā to. Parūpēsimies par aknu veselību!

 

Par aknu slimībām un to cēloņi

Aknu slimību simptomi